Oinsá atu proteje hasoru atake DDoS
Hacker-nain sira ne’ebé naran famousu
Istoria badak kona-ba Hacker
Saida mak Scam ou fraude online?
Seguransa siber mak protesaun ba sistema liga ba internét, inklui hardwar, software, no dadus husi atake cyber. Liu-liu kona-ba ema, prosesu no teknolojia sira ne'ebé servisu hamutuk atu inklui redusaun ameasa, redusaun vulnerabilidade, prevensaun, envolvimentu internasionál, no rekuperasaun polítika no atividade sira, inklui operasaun rede komputadór, garantia informasaun, ezekusaun lei, etc.
Ne'e mak órgaun teknolojia, prosesu no prátika sira ne'ebé dezeña atu proteje rede, ekipamentu, programa no dadus husi atake, na'ok, estragu, modifikasaun, ka asesu ne'ebé la autoriza. Tanba ne'e, bele mós refere hanesan seguransa teknolojia informasaun.
Atake cyber agora sai preokupasaun internasionál ida. Ida ne'e fó preokupasaun barak ne'ebé bele ameasa ekonomia globál. Bainhira volume atake cyber aumenta, kompañia no organizasaun sira, liuliu sira ne'ebé trata informasaun relasiona ho seguransa nasionál, saúde, ka rejistu finanseiru, presiza foti medida atu proteje sira-nia negósiu no informasaun pesoál ne'ebé sensivel.
Tutorial Seguransa Siber ne'e fornese konseitu báziku no avansadu kona-ba teknolojia Seguransa Siber. Ida ne'e sei kobre konseitu seguransa cyber ne'ebé populár liu, hanesan saida mak seguransa cyber, objetivu seguransa cyber, tipu atake cyber, tipu atake cyber, polítika, asinatura dijitál, instrumentu seguransa cyber, análize risku seguransa, dezafiu, etc.
Rekizitu sira
Ida ne'e hanesan tutorial báziku ida-ne'ebé ita bele komprende lalais tópiku sira ne'ebé diskute ona se ita iha kompriensaun báziku kona-ba oinsá empreza ka organizasaun ida trata seguransa komputadór. Ida-ne'e mós ajuda ita atu iha esperiénsia antes ne'e kona-ba atualiza komputadór, firewalls, antivirus, no medida seguransa sira seluk.